Cik ilgi mums būtu jāguļ?

Napoleons Bonaparts gulēja 5–6 stundas. Viņš darbīgi jutās pusnaktī un spēja aizmigt jebkur un jebkad dienas laikā. Arī izgudrotājs Tomass Edisons aprobežojās ar dažām stundām miega. Viņš sāka strādāt līdz ar tumsas iestāšanos, pusdienoja pusnaktī, bet darbus pabeidza, kad diena jau bija uzaususi.

Lai gan šie cilvēki ir atstājuši neizdzēšamas pēdas cilvēces vēsturē, šādu miega ieradumu dēļ var rasties aizdomas, ka viņi sirguši ar hipomāniju, vai vismaz pieskaitīt viņus reti sastopamu cilvēku grupai — mazgulētājiem (angļu val. short sleepers). Pastāv uzskats, ka ikvienam no mums būtu jāguļ 8 stundas. Vai tā ir taisnība? Kādi apdraudējumi mūs gaida, ja gulēsim īsāku vai ilgāku laiku?

Nacionālais Miega fonds (angļu val. National Sleep Foundation) saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un ekspertu viedokļiem 2015. gadā sniedza koriģētas miega ilguma rekomendācijas. Tā kā gan nepieciešamība pēc miega, gan miega struktūra atšķiras atkarībā no vecuma, arī miega ilguma rekomendācijas tiek iedalītas atbilstoši vecuma grupām:

• Jaundzimušie (0–3 mēneši) — miega ilgums svārstās no 14 līdz 17 stundām (iepriekšējās rekomendācijās bija 12–18 stundas)
• Zīdaiņi (4–11 mēneši) – 12–15 stundas (iepriekš 14–15 stundas)
• Bērni (1–2 gadi) — 11–14 stundas (iepriekš 12–14 stundas)
• Pirmsskolas vecuma bērni (3–5 gadi) — 10–13 stundas (iepriekš 12–13 stundas)
• Skolas vecuma bērni (6–13 gadi) — 9–11 stundas (iepriekš 10–11 stundas)
• Pusaudži (14–17 gadi) — 8–10 stundas (iepriekš 8,5–10,5 stundas)
• Jaunāka gadagājuma pieaugušie (18–24 gadi) — 7–9 stundas (jauna vecuma kategorija)
• Pieaugušie (26–64 gadi) — 7–9 stundas (nav mainījies)
• Vecāka gadagājuma pieaugušie (> 65 gadi) — 7–8 stundas (jauna vecuma kategorija).

Šīm normām ir ieteikuma raksturs, un nelielas novirzes, ja saglabājas laba pašsajūta, ir pieļaujamas. Tomēr, ja katru nakti pieaudzis cilvēks guļ tikai 4 stundas vai vairāk nekā 10 stundas, tas jau liecina par miega traucējumiem, un jāmeklē to iemesli.

Tā paša 2015. gada vasarā Amerikas Miega medicīnas akadēmija (angļu val. American Academy of Sleep Medicine) kopā ar Miega Izpētes biedrību (angļu val. Sleep Research Society) nāca klajā ar kopīgu vienošanos. Tajā apgalvots, ka veselam 18–60 gadus vecam cilvēkam jāguļ vismaz 7 stundas naktī. Ja cilvēks regulāri guļ mazāk par 7 stundām, ievērojami palielinās aptaukošanās, cukura diabēta, hipertensijas un citu sirds slimību, insulta, depresijas un dažādu iemeslu izraisītas mirstības risks.

Turklāt cilvēkiem, kuri guļ mazāk par 7 stundām, ir vājāka imunitāte, viņi spēcīgāk izjūt sāpes, biežāk pieļauj kļūdas darbā un biežāk iekļūst transporta avārijās. Dokumentā apgalvots arī tas, ka gulēt vairāk nekā 9 stundas var būt vērtīgi pusaudžiem, tiem, kuri mēģina atgūties pēc ieilguša miega trūkuma, kā arī cilvēkiem, kas sirgst ar smagām slimībām.

Tomēr ne vienmēr pietiek ar nepieciešamo miega stundu “savākšanu”, lai kārtīgi izgulētos. Varbūt jūs esat viens no tiem cilvēkiem, kurš pēc 7 stundu miega pamostas neatpūties. Tad nāksies meklēt citus sliktā miega iemeslus, bet par tiem nākamreiz.

Šo un citus rakstus par miega zinātni varat lasīt tīmekļa žurnālā www.meskosmiegas.lt.