Lai uzlabotu Jūsu interneta pārlūkošanas pieredzi, tiek izmantoti sīkfaili. Jūs jebkurā laikā varat izdzēst visus sīkfailus savā pārlūkprogrammā. Vairāk informācijas skatiet SIA „Lonas Latvija” Konfidencialitātes politikā. Es piekrītu

Hormoni un miegs – kas notiek naktī ar mūsu organismu?

LONAS - SALDA MIEGA KLUBS

Cilvēks, vidēji mūža laikā, trešdaļu no visas savas dzīves pavada miegā. Šāda statistika liek domāt – cik daudz ko varētu padarīt, ja nevajadzētu gulēt? Tomēr zinātniskie pētījumi pierāda, ka miega laikā mūsu organisms nevis atpūšas, bet aktīvi strādā, lai uzturētu normālu mūsu organisma darbību, palīdzētu šūnām atjaunoties, ražotu dažādus hormonus, kas ir nepieciešami mūsu organismam.

Pēc miega eksperta un SALDA MIEGA KLUBA vēstnieka Vitālija Majorova teiktā, hormoni ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu mūsu labsajūtu dienas laikā.

„Visi mēs dzīvojam atbilstoši diennaktis ritmam – iekšējam pulkstenim, kas 24 stundas diennaktī kontrolē mūsu organisma darbību un funkcijas. Tas ietekmē mūsu kognitīvos, vielmaiņas, gan miega un nomoda, gan daudzus citus organisma procesus. Pēc ārstu domām, visus šos procesus, ņemot vērā tumšo un gaišo diennakts periodu, mūsu ēšanas un fiziskās aktivitātes ciklus, regulē mūsu starpsmadzeņu apakšējā daļa – hipotalāma, kas nosūta atbilstošus signālus mūsu nervu un hormonālajām sistēmām”, stāsta SALDA MIEGA KLUBA vēstnieks Vitālijs Majorovs.

Melatonīns palīdz iemigt, kortizols – pamodina

Viens no svarīgākajiem faktoriem, lai uzturētu normālu diennakts ritmu, kā norāda V.Majorovs, ir miegs. Tieši miega laikā izdalās sāta sajūtas, augšanas, vairogdziedzera un daudzi citi hormoni, kas bezmiega gadījumā negatīvi ietekmē arī mūsu fizisko un psiholoģisko labsajūtu.

„Galvenais mūsu organisma bioritmu regulators ir melatonīns. Hormons, ko izdala hipofīze, saīsina nepieciešamo laiku, kas nepieciešams aizmigšanai, un šī iemesla dēļ to sauc par miega hormonu. Attiecīgi, nodrošinot mūsu miega kvalitāti, melatonīns palīdz organismam cīnīties ar stresu, atjaunoties, stiprināt mūsu imūnsistēmu”, apgalvo V.Majorovs.

SALDA MIEGA KLUBA vēstnieks atzīmē, ka melatonīna ražošanu organismā aptur spilgta zilā gaisma, ko izstaro it īpaši tālruņi un datori. Šī iemesla dēļ, vakaros, vismaz stundu līdz gulētiešanai, zilo gaismu izstarojošas ierīces speciālists iesaka nolikt nost. Kofeīns arī kavē melatonīna ražošanu, tāpēc, lai uzturētu normālu diennakts ritmu, ieteicams vakarā izvairīties no produktiem, kas satur kofeīnu.

„Interesanti, ka mūsu organisms ražo arī pretējo hormonu – kortizolu. Ja miega hormons palīdz mums aizmigt vakarā, kortizols darbojas kā dabiskais modinātājs. Virsnieru dziedzeru ražotais hormons mūs sagatavo aktīvai darbībai un nodrošina nervu šūnu funkcionalitāti”, stāsta SALDA MIEGA KLUBA vēstnieks.

Kortizola maksimālā koncentrācija sasniedz no rīta, bet dienas beigās hormona daudzumam organismā jāsamazinās. Tomēr, pēc V.Majorova teiktā, ja vakarā mēs uztraucamies, piedzīvojam stresu, kortizola līmenis var arī nesamazināties, izraisot bezmiegu naktī.

„Sievietes var neitralizēt kortizola iedarbību vakarā, palielinot oksitocīna līmeni. Ir pierādīts, ka tādas aktivitātes kā rotaļāšanās ar mājdzīvniekiem, saruna ar tuvajiem, apskaušanās vai orgasms palīdz paaugstināt hormona līmeni. Vīriešiem kortizola līmeni ļaus samazināt testosterons. Sporta aktivitātes, D vitamīns un cinks dienas pirmajā pusē palīdzēs palielināt šī hormona daudzumu. Elpošanas vingrinājumi, meditācija, joga, klusa mūzika arī var palīdzēt samazināt stresu un kortizola līmeni”, sacīja miega eksperts.

Traucēts miega cikls – traucēta hormonu sistēma

V.Majorovs atzīmē, ka miega traucējumi galvenokārt ietekmē hormonus, kas veicina vai pat kontrolē mūsu imūno, gremošanas, elpošanas, endokrīno sistēmu, vielmaiņas procesus, garastāvokli un darbspējas.

„Hormonu ražošana ir mūsu miega kvalitātes neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, normāla hormonu – leptīna un grelinīna, kas kontrolē izsalkumu un sāta sajūtu, – ražošana mainās miega trūkuma laikā. Cilvēkiem ar miega deficītu smadzenes sāk ražot mazāk leptīna, kas rada sāta sajūtu, bet palielina grelinīna – hormona, kas palīdz jums kontrolēt apetīti, – daudzumu. Arī miega trūkuma gadījumā organisms izdala vairāk insulīna. Tā rezultātā sāk veidoties tauki un palielinās 2. tipa diabēta un aptaukošanās attīstības risks”, apgalvo V.Majorovs.

Miega eksperts pievērš uzmanību uz to, ka nepieciešamais miega daudzums ir būtisks augošam organismam. Citiem vārdiem sakot, miega deficīts tieši negatīvi ietekmē augšanas hormona ražošanu.

„Mēs visi esam dzirdējuši teicienu, ka bērni miegā aug. Tā ir taisnība, jo miega laikā izdalās visaugstākais augšanas hormona līmenis. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka tas ir svarīgi arī pieaugušajam. Hipofīzē ražotais hormons veicina muskuļu augšanu, izturību, fiziskās spējas, kā arī palīdz atgūties pēc dažādām slimībām”, sacīja SALDA MIEGA KLUBA vēstnieks.

Miega eksperts atgādina, ka visefektīvākais veids, lai nodrošinātu kvalitatīvu un līdzsvarotu atpūtu, kā arī normālu hormonālās sistēmas darbību, ir miega higiēnas noteikumu ievērošana.

„Ļoti svarīgi katru dienu celties un iet gulēt tajā pašā laikā. Protams, telpā, kurā guļat, izveidojiet atbilstošus gulētiešanas apstākļus: to izvēdiniet, uzturiet miegam optimālo temperatūru no 16 līdz 18 grādiem, iegādājieties piemērotu MATRACI un GULTAS VEĻU, nodrošinot klusumu un tumsu. Visbeidzot, pirms gulētiešanas atsakieties no smagiem ēdieniem, kofeīna, alkohola un nikotīna”, iesaka Vitālijs Majorovs.