Miega traucējumi un to radāmie draudi – kā no tiem izvairīties?

Tikko apgūlušies, visi gribam iemigt zibenīgi, gulēt bez pārtraukumiem, bet no rīta mosties mundri un enerģiski. Diemžēl ne katrs no mums var palielīties ar kvalitatīvu nakts miegu. Zinātnisko pētījumu dati rāda, ka miega traucējumi negatīvi ietekmē pat 35–40 % no pasaules iedzīvotājiem. LONAS miega eksperti un SALDA MIEGA KLUBA vēstnieki dalās ar informāciju par 4 visbiežāk sastopamajiem miega traucējumiem un to radāmajiem draudiem mūsu veselībai, kā arī dod padomus, kā no tiem izvairīties.

1. Bezmiegs – cilvēkus visbiežāk nomokošais miega traucējums.

Kaut arī tiek lēsts, ka pasaulē sastopami aptuveni 90 dažādi miega traucējumi, bezmiegu pēc biežuma vienmēr redzēsim saraksta pirmajā vietā. Ir konstatēts, ka šis traucējums nomoka vidēji pat 25 % no planētas iedzīvotājiem. Bezmiega nomocītiem cilvēkiem ir ļoti grūti aizmigt, naktī viņi vairākas reizes pamostas, bet no rīta ne pēc pašu vēlēšanās pieceļas pārāk agri un vairs nevar iemigt. Tas viss tieši un negatīvi ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Tie, kuri saskaras ar bezmiegu kā miega traucējumu, dienā ir noguruši, miegaini, viņu organisms novājinās, palielinās dažādu saslimšanu draudi.

Speciālisti izdala divas šīs slimības stadijas – īslaicīgu un hronisku. Pirmais bezmiega veids visbiežāk rodas emocionāla un fiziska stresa, nemiera, pēkšņi mainījušos apkārtējo apstākļu dēļ. Parasti īslaicīgs bezmiegs var turpināties līdz 3 mēnešiem. Ja manāt, ka miega traucējumi jūs nomoka ilgāk, iespējams, ka esat nonākuši hroniskā slimības stadijā.

Īslaicīga bezmiega problēmu var novērst ar pareizas miega rutīnas palīdzību – ievērojot miega higiēnu, izveidojot savus miega rituālus un piemērotu guļamistabas vidi.

Ar hronisku bezmiegu cīnīties ir nedaudz grūtāk. Cilvēkiem, kurus nomoka šis traucējums, raksturīgs paaugstināts modrības līmenis, tādēļ naktī viņiem ir grūti atslābināties un iegrimt kvalitatīvā miegā. Hroniska stresa un modrības samazināšana pirms miega – viens no vissvarīgākajiem hroniska bezmiega pārvarēšanas veidiem. To īstenot var palīdzēt dažādas psihoterapeitiskās tehnikas, piemēram, kognitīvi biheiviorālā terapija, miega ierobežošanas terapija, relaksācija, stimulu kontrole.

2. Miega apnoja – biežas pamošanās veicinātāja.

Vēl viens, teju visbiežāk sastopamais, traucējums ir miega apnoja, kas izpaužas kā elpošanas pauzes miega laikā. Šīs pauzes rodas tad, kad tiek aizspiesti elpceļi. Kad miega laikā cilvēkam pietrūkst gaisa, uz smadzenēm tiek sūtīti signāli, kuri liek pamosties un ieelpot gaisu. Šī iemesla dēļ to cilvēku, kuri izjūt miega apnoju, miegs kļūst fragmentēts, pēc pamošanās no rīta mēdz sāpēt galva, nereti ir arī paaugstināts asinsspiediens. Miega apnoja ietekmē ne tikai to personu, kura sirgst ar šo slimību, bet arī tuviniekus – neatņemama šāda traucējuma pazīme ir krākšana.

Apnojas ārstēšana atkarīga no slimības formas. Dažiem cilvēkiem traucējums izpaužas tikai, guļot uz muguras. Šajā gadījumā var palīdzēt vienkāršas, pēc izskata pat nedaudz smieklīgas viltības. Piemēram, pidžamas muguras daļā iešūta neliela bumbiņa, kas neļauj ērti iekārtoties uz muguras.

Ja nākas saskarties ar smagākām apnojas stadijām, jāmeklē sarežģītāki problēmas risinājuma veidi. Viens no vispopulārākajiem un visefektīvākajiem – elpceļu spiediena aparāts (angl. Continuous Positive Airway Pressure – CPAP). Šis aparāts, pievadot gaisu, uztur elpceļus atvērtus un neļauj tiem saplakt.

3. Miega parasomnija – neapzinātas darbošanās naktī veicinātāja.

Droši vien ne vienam vien no mums ir nācies dzirdēt par cilvēkiem, kuri pa miegam staigā un runā. Šis miega traucējums tiek saukts par miega parasomniju. Cilvēki ar šo slimību naktī neapzināti veic dažādas darbības, bet no rīta neatceras, ko darījuši. Parasomnijas paveids, kas ir visbīstamākais un visvairāk interesē pētniekus, ir mēnessērdzība. Persona, kas sirgst ar šo slimību, naktī izdara sarežģītas darbības un, nebūdama modra, rada apdraudējumu gan sev, gan apkārtējiem.

Visbiežāk šis traucējums parādās psiholoģisku faktoru dēļ. Ja esat pamanījuši, ka kāds jūsu tuvinieks naktīs veic neapzinātas darbības, informējiet viņu par to un pamudiniet doties pie psihologa vai miega speciālista, kurš palīdzēs noskaidrot traucējuma iemeslus.

4. Laika joslu maiņas sindroms – no tā izvairīties palīdzēs viedās lietotnes.

Dzīvojot globālā pasaulē, laika joslu maiņas sindroms ir nonācis starp dažiem visizplatītākajiem miega traucējumiem. Tas izpaužas tad, kad mūsu iekšējais cirkadiālais ritms nepielāgojas ārējam laikam, kurš pēkšņi mainījies. Ar šo sindromu, kurš zināms arī ar nosaukumu jet lag, droši vien esam saskāries ikviens, kurš vienā piegājienā pārlidojis pāri divām vai vairāk laika joslām. Tā ietekmē pa dienu svešā valstī varam justies miegaini, bet naktī vai uz rīta pusi vairs nekādi nespējam iemigt.

Lai izvairītos no joslu maiņas sindroma, pie citas laika joslas varam sākt pierast jau, esot mājās. Kad līdz lidojumam palikusi nedēļa, sāciet iet gulēt vēlāk vai agrāk, atkarībā no tā, uz kādu valsti dosieties.

Cilvēkiem, kuriem darba vai citu faktoru dēļ nākas bieži nolidot lielus attālumus, palīdzēt cenšas arī zinātnieki. Sadarbojoties ar viedo lietotņu veidotājiem, viņi izstrādā speciālas sistēmas, kuras palīdz izvairīties no jet lag sindroma radāmās ietekmes uz miegu. Piemēram, lietotnes “Timeshifter”, “Jet Lag Rooster”, “SkyZen” dod padomus, cik daudz laika mums jāpavada dienas gaismā un kā jārīkojas lidojuma laikā, lai izvairītos no miega traucējumiem.

Miega traucējumu kaitējums pārceļas uz mūsu ikdienu

Miegs ir faktors, kurš ikviena cilvēka dzīves kvalitāti ietekmē teju visstiprāk. Parādījušies miega traucējumi ietekmēs mūsu pašsajūtu ne vien diennakts tumšajā laikā, bet arī ievērojami apgrūtinās funkcionēšanu dienā. SALDA MIEGA KLUBA vēstnieki iesaka nemocīties – ja vairākas naktis pēc kārtas ir mainījusies miega kvalitāte, ķerieties pie atbilstošiem paņēmieniem, lai novērstu traucējumus.

Vairāk laba miega ieteikumu LONAS Facebook grupā: SALDA MIEGA KLUBS