Kas ir miegs un kāpēc mums jāguļ?

Ja domājat, ka miegs nav vajadzīgs, – mēģiniet negulēt

Neviens nenoliegs faktu, ka miegs ir vitāli svarīgs kā gaiss, ūdens vai pārtika. Izgulējušies mēs jūtamies labāk: mums ir vairāk enerģijas, mēs esam laimīgāki, uzmanīgāki un varam darīt savus ikdienas darbus. Mēģiniet atcerēties – kad nav gulēts vismaz 24 stundas, vai lietas nekrita laukā no rokām? Vai jutāties droši, braucot tumsā? Vai bija spēks noskriet vismaz 5 km? Vai acis pašas nevērās ciet?

Kas ir miegs?

Miega definīcijas ir daudz un dažādas, no filozofiskiem līdz zinātniski pamatotiem formulējumiem:

• Mistisks stāvoklis, par kuru it kā viss ir zināms, bet īstenībā mēs nezinām neko.
• Atpūtas stāvoklis, kad apziņa daļēji vai pilnībā nedarbojas.
• Relatīvs miera stāvoklis, kurā organisms, daļēji zaudējis kontaktu ar vidi, aktīvi atjauno spēkus.
• Vitāli svarīga organisma funkcija, kuras mērķis ir atjaunot spēkus un palīdzēt dienas laikā saglabāt modrību un žirgtumu.
• Neizbēgams organisma stāvoklis.

Tad kāpēc mēs tik daudz runājam par miegu un tā nozīmi, bet mums joprojām nav skaidras atbildes uz jautājumu, kas ir miegs? Miegs ir īpašs ar to, ka mēs varam novērot citus cilvēkus guļam, bet sajust viņu miegu – ne. Mēs arī neredzēsim un nejutīsim paši savu miegu – jo mēs taču guļam! Taču mūsdienās to, kas notiek ar mūsu ķermeni miega laikā, mēs varam novērot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

Miega cikls. Kas ir REM un non-REM miega fāzes?

Agrāk tika uzskatīts, ka miegs ir stāvoklis, kurā ķermenis un smadzenes „izslēdzas”, lai dažas stundas atpūstos, bet tagad mēs zinām, ka ne ķermenis, ne smadzenes miega laikā „neizslēdzas”. Faktiski notiek vēl sarežģītāki un svarīgāki procesi nekā dienas laikā, kad mēs neguļam: ķermeņa šūnu atjaunošanās, saņemtās informācijas apstrāde, imūnsistēmas stiprināšana utt.

Zinātnieki izdala 2 miega fāzes, kuru laikā mūsu organismā notiek svarīgi procesi:

• non-REM jeb lēnais miegs. Šai fāzei ir 3 stadijas (dažreiz iedala 4 stadijās), kas sastāv no vieglā miega un dziļā miega:

1. lēnā miega stadija: Kad atslābināmies un iesnaužamies, dažreiz ir sajūta, ka mēs „krītam”. Šī stadija ilgst 5–10 minūtes.

2. lēnā miega stadija: Modra snauda – mēs jebkurā brīdī varam pamosties, ja kāds pamodina. Šī miega stadija ilgst 5–15 minūtes. Ķermeņa temperatūra sāk pazemināties, pulss kļūst lēnāks.

3. (un 4.) dziļā miega stadija: Dziļš miegs, samazināta reakcija uz stimuliem. Ķermenis un smadzenes sāk atjaunošanās procesus. Tā ir vissvarīgākā miega stadija, kura visilgākā ir nakts pirmajā pusē.

• REM (angl. rapid eye movement, latviski ātras acu kustības) – pazīstama arī kā nemierīgā miega fāze jeb ātrais miegs, paradoksālais miegs.

REM fāzes laikā paātrinās pulss, elpošana, cilvēka acis ātri grozās dažādos virzienos, un smadzenes intensīvi strādā. Šī fāze tiek attiecināta uz vieglo miegu, kura laikā jebkurā brīdī var pamosties.

Visticamāk, tieši šajā fāzē mēs sapņojam, jo pamodušies atceramies sapņus. REM fāzes beigās mēs pārejam vieglā miega non-REM stadijā un atkārtojam ciklu no jauna.

Interesants fakts, ka mazuļiem 50% miega ir REM miegs, bet pieaugušajiem – 20–25%. Kāpēc? Tiek uzskatīts, ka tieši šīs fāzes laikā mēs mācāmies, tāpēc sesijas laikā studentu bezmiega naktis pirms eksāmeniem nemaz nav ieteicamas.

ouraring.com

Trīs non-REM stadijas un viena REM stadija veido miega ciklu, kas ilgst aptuveni 80–120 minūtes. Naktīs abas fāzes vai, citiem vārdiem sakot, miega cikls atkārtojas 3–6 reizes. Labu miegu veido vismaz 4–5 miega cikli.

Kāpēc vajag gulēt?

Lai gan zinātnieki nav pilnīgi pārliecināti, kāpēc mēs guļam, miega priekšrocības viņi ir pierādījuši ar dažādiem pētījumiem, piemēram, par to, kas notiek, ja mums neļauj gulēt, kāds ir miega režīms dažādām dzīvnieku sugām un kādas ir līdzības un atšķirības. Tas ir ļāvis mums atklāt arvien vairāk miega funkciju, taču uz galveno jautājumu – kāpēc mums ir nepieciešams gulēt – nav vienprātīgas atbildes.

Miegs ir cieši saistīts ar imūnsistēmu, vielmaiņu, atmiņu, mācīšanos un citām dzīvībai svarīgām funkcijām. Labi izgulējušies cilvēki retāk slimo ar hipertensiju un diabētu, biežāk mēdz būt labā noskaņojumā.

Miega kvalitātes uzlabošana

Lielākais izaicinājums mums varētu būt saprast nevis to, kāpēc mēs guļam, bet kāpēc mēs guļam nepietiekami. Atbilžu var būt daudz: darbs, ģimene, draugi, televizors, viedtālruņi – viss, kas liekas svarīgāks par miegu. Mēs varam uzlabot sava miega kvalitāti, attīstīt pareizus miega ieradumus un pareizi saplānot savas ikdienas gaitas, miegam pievēršot lielāku uzmanību nekā līdz šim.

Vairāk laba miega ieteikumu LONAS Facebook grupā: SALDA MIEGA KLUBS